Sjiaņa (Xi’an Shi)
Čendu (zh, ) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Ķīnas vidienē, Šaaņsji provinces centrs un subprovinciāla administratīva teritorija. Izvietojusies Vei upes krastā. Liels tūrisma cenrs.
Sjiaņa ir viena no ķīniešu civilizācijas šūpuļiem, viena no senajām Ķīnas galvaspilsētām un Ķīnas valdnieku trīspadsmit dinastiju galvaspilsēta. Senatnē tās nosaukums bija Čanaņa (Chang'an — ‘mūžīgais miers’) un tā bija senā Zīda ceļa gala punkts.
No 11. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Sjiaņā atradās agrīnās Džou dinastijas galvaspilsēta Hao. Cjiņu dinastijas laikā (221.—206. p.m.ē.) šeit atradās dinastijas galvaspilsēta Sjaņjana (Xianyang).
202. gadā p.m.ē. imperators Gaozu, Haņu dinastijas aizsācējs, netālu no Cjiņu dinastijas galvaspilsētas drupām uzcēla savu pili. Tradicionāli tas tiek traktēts kā Siaņas (Čanaņas) dibināšanas gads.
190. gadā p.m.ē. Duns Džuo (Dong Zhuo) no Luojanas (Luoyang) pārcēla savu galvaspilsētu uz Čanaņu.
No 582. gada Sui dinastijas valdnieki šeit uzcēla jaunu galvaspilsētu Dasjinu (Daxing — ‘lielais saviļņojums’) un tā bija sava laika lielākā pilsēta pasaulē. Tanu dinastijas laikā to pārsauca par Čanaņu.
7. gadsimtā budistu mūks Sjuaņdzans šeit nodibināja lielu tulkošanas centru no sanskrita.
904. gadā pēc Tanu dinastijas krišanas iedzīvotājus pārvietoja uz jauno galavaspilsētu Luojanu un Siaņas nozīme krasi samazinājās. Turpmāk tā bija provinces centrs.
1936. gadā pilsētā notika Sjiaņas incidents, kas noveda pie kopējas Ķīnas Komunistiskās partijas un Gomindāna frontes izveidošanās cīņai pret Japānu.
Sjiaņa ir viena no ķīniešu civilizācijas šūpuļiem, viena no senajām Ķīnas galvaspilsētām un Ķīnas valdnieku trīspadsmit dinastiju galvaspilsēta. Senatnē tās nosaukums bija Čanaņa (Chang'an — ‘mūžīgais miers’) un tā bija senā Zīda ceļa gala punkts.
No 11. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Sjiaņā atradās agrīnās Džou dinastijas galvaspilsēta Hao. Cjiņu dinastijas laikā (221.—206. p.m.ē.) šeit atradās dinastijas galvaspilsēta Sjaņjana (Xianyang).
202. gadā p.m.ē. imperators Gaozu, Haņu dinastijas aizsācējs, netālu no Cjiņu dinastijas galvaspilsētas drupām uzcēla savu pili. Tradicionāli tas tiek traktēts kā Siaņas (Čanaņas) dibināšanas gads.
190. gadā p.m.ē. Duns Džuo (Dong Zhuo) no Luojanas (Luoyang) pārcēla savu galvaspilsētu uz Čanaņu.
No 582. gada Sui dinastijas valdnieki šeit uzcēla jaunu galvaspilsētu Dasjinu (Daxing — ‘lielais saviļņojums’) un tā bija sava laika lielākā pilsēta pasaulē. Tanu dinastijas laikā to pārsauca par Čanaņu.
7. gadsimtā budistu mūks Sjuaņdzans šeit nodibināja lielu tulkošanas centru no sanskrita.
904. gadā pēc Tanu dinastijas krišanas iedzīvotājus pārvietoja uz jauno galavaspilsētu Luojanu un Siaņas nozīme krasi samazinājās. Turpmāk tā bija provinces centrs.
1936. gadā pilsētā notika Sjiaņas incidents, kas noveda pie kopējas Ķīnas Komunistiskās partijas un Gomindāna frontes izveidošanās cīņai pret Japānu.
Ģeogrāfiskā karte - Sjiaņa (Xi’an Shi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |